Mūžība aizsaukusi latviešu tautas sirdsapziņu. Izcilais dzejnieks Jānis Peters In Memoriam
[1]
[18]
2025. gada 27. janvārī 85 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters.
Jānis Peters tiek saukts par "dzejnieku ar misijas apziņu un iedzimtu diplomāta talantu".
Peters ir viens no cilvēkiem, par kuriem domājam, kad tiek minēta Latvijas neatkarības atgūšana, un viņš ir tas, kas Latvijai devis simtiem dzejas rindu, kas radušas mājvietu melodijās, mūžam saglabājot sev vietu kultūras mantojuma vācelē.
Jāņa Petera dēls, politiķis Krišjānis Peters dzīvību zaudēja traģiski 2014. gadā. Krišjānis Peters redzams BILŽU GALERIJĀ pēdējās divās bildēs.
"Es gribēju teikt: mīļie tautieši, mīļie Latvijas iedzīvotāji! Mūs ir piemeklējis liels zaudējums – mūžībā aizgājis dzejnieks Jānis Peters. Liels dzejnieks, liela personība ar izcilu nozīmi ne tikai kultūrā un literatūrā, bet arī mūsu valsts atjaunošanā.
Man ir ļoti skumji, jo mēs bijām arī tuvi draugi un gadu desmitiem vienās trepēs. Tā kā man ir arī tiešām cilvēciski ļoti skumji, un es domāju, ka daudziem būs skumji, bet atcerēsimies, ka Jānis Peters mums ir ārkārtīgi daudz atstājis, daudz skaistuma savās dzejās, savos brīnišķīgajos dziesmu tekstos un, protams, arī ar savu milzīgo ieguldījumu tautas atmodā, jo viņš faktiski bija mūsu atmodas tēvs," pēc sēru vēsts par Peteru sacīja dzejniece Māra Zālīte.
ATVADU FOTOGALERIJA
(googleAd)
Dziedātāja Marija Naumova:
"Ir grūti un pat neiespējami šodien atrast īstos vārdus.... JĀNIS PETERS .... Sirdscilvēks, viedais filosofs, vismīļais dzejnieks...
Mans, tik ļoti... ļoti mans... Jūs vienmēr spējāt pašu sakrālāko, svarīgāko, noslēpumaināko un svētāko pateikt visvienkāršākajiem vārdiem, tik viegli un ar tik neizsakāmu mīlestību...
Katrs vārds ir mazs stāsts, katra saruna ar Jums - vesela dzīve. Katrs dzejolis - absolūts Mūžības pieskāriens. Esmu pateicīga par uzticību, par cieņas augstāko izpausmi, par Jūsu beznosacījuma Mīlestību... Paldies par Jūsu vārdiem dziesmām, kas Visumā ierakstītas un kļuvušas par daļu no manis...
Lai miers jūsu Dvēselei... Jūs, kā neviens cits, esat tas, kam Gaismas ceļš Mūžībā ir spozmes un mīlestības pilns.... Gaišā piemiņā..."
Žurnālists Arnis Krauze:
(googleAd)
"Aizgājis Jānis Peters. Intervēju dzejnieku 2022.gada janvārī.
Pirms sarunas Liepājas avīzē atradu pašu pirmo viņa publicēto dzejoli "Kaist pīlādzis sniegā" (1961) un palūdzu Maestro uzrakstīt mūziku. Jau nākamajā dienā Raimonds Pauls uz radio atnesa notis, sakot "Jānītis ir mans uzticamākais draugs". Studijā tobrīd bija Gundars Grasbergs un tapa dziesma.
Dzejnieks skanējumu novērtēja atzinīgi."
Mūziķis Ainārs Ašaks:
"Paldies dzejniekam un politiķim Jānim Peteram par milzīgo ieguldījumu latviešu kultūrā un Atmodas laikā, gaismu nesot Latvijai. Lai Dieva miers mūžības valstībā."
Latvijas Nacionālais kultūras centrs:
JĀNIS PETERS (1939 - 2025)
"Beidzot mēs visi esam mājās. Pēc revolūcijām un kariem, pēc izsūtījumiem un trimdām. Mirušie un kaujās kritušie. Brīvie un dzīvie. Kas tur kaļ debesīs - zeme rīb, zvēro gaiss? Pērkons trejas zvaigznes kaļ visas tautas dzīvībai."
Tie ir Jāņa Petera vārdi, kas izskanēja 2018. gadā Mežaparka Lielajā estrādē XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, ievadod dziesmu "Manai dzimtenei" - vārdi Jānis Peters, mūzika Raimonds Pauls.
(googleAd)
Paldies par grodo mūžu, kas virzījis Latviju uz tās atdzimšanu, stiprinājis Dziesmu un deju svētku tradīciju. Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, domubiedriem, visiem, kam tuvs Jāņa Petera radošais devums.
Lai gaišs ceļš mūžībā...
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsaka līdzjūtību Petera tuviniekiem un talanta cienītājiem:
"Jānis Peters bija izcils vārda meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo atmodu un paliks mūžīgs mūsu piemiņā ar vārdiem: "Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst..." Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot," pausts prezidenta līdzjūtībā.
Jānis Peters dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Jānis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, vēsta Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidotais portāls literatura.lv.
No 1947. līdz 1958. gadam topošais dzejnieks mācījies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, vēlāk beidzis Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu.
Jau bērnībā zēns zināja, ka būs rakstnieks, tomēr dzīve viņa aizveda uz Liepājas teātri (1957–1963), kur Peters no sirds iemīlēja mūziku.
(googleAd)
No skatuves strādnieka uzkalpojies par režisora palīgu, jauneklis kļuva par vietējā laikrakstu korespondentu, un 1961. gadā publicēts Petera pirmais dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā". 1967. gadā sācis strādāt žurnālā "Zvaigzne" par prozas nodaļas redaktoru.
Peteru atzinīgi novērtēja kolēģi kā Liepājā, tā drīz vien arī galvaspilsētā Rīgā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Sekoja atbildīgi amati Rakstnieku savienībā un aktīvs sabiedriskais darbs.
Radošās darbības aktīvākais posms ir 60.–80. gadi. Jāņa Petera dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu otrās puses Jānis Peters pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā, pauž LU literatūras pētnieki.
Laikā no 1968. līdz 2016. gadam Peteram iznākuši desmit dzejoļu krājumi ("Dzirnakmens" (1968), "Asinszāle" (1970), "Mans bišu koks" (1973), "Ceturtā grāmata" (1975), "Priekšnojautas" (1979), "Tautas skaitīšana" (1984), "Trīs dārgas mantas" (1984) "Kovārnis korī" (1988), "Dzejnieka mīlas vārdi" (2004), "Vīna dvēsele" (2005), "Minhauzens un kamikadze" (2012);
"Rudenskura spogulī: vintāža" (2017)) un deviņas dzejas izlases ("Modinātāju remonts" (1980), "Līdz durvīm septiņi soļi" (1980), "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās" (1989), "Es tevi mīlu" (1998), "Jānis Peters: lirika" (2003), "Dzeja" (2004), "Visu mūžu man ir dzejas dienas" (2015), "Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris" (2015), "Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām" (2016)).
Jau 1971. gadā sākās Jāņa Petera sadarbība un draudzība ar komponistu Raimondu Paulu. Šo gadu desmitu laikā kopā radītas simtiem dziesmu, mūzikli "Māsa Kerija", "Nāc pie puikām", mūzika daudzām teātra izrādēm. Petera spēkos bijis arī Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un daudzu citu skaņražu melodijas padarīt tautā iemīļotas un nemirstīgas. Ar mūzikas starpniecību dzejnieks Jānis Peters savos dzejoļos jau 50 gadu garumā ieraksta latviešu tautas likteņus un ikviena cilvēka ilgas un alkas pēc sapratnes un mīlestības.
"(..) tautas atzinību J. Peters ieguvis kā vēstures gaitā paliekošu un populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs, kā cilvēks, kurš ar savu mieru un toleranci spējis iedrošināt un iedvest uzticības izjūtu tad, kad tas bijis nepieciešams," par dzejnieku pētījumā "Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu" raksta literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore Anda Kuduma.
Petera radošās darbības vācelē ir arī prozas darbi, librets Paula Dambja operai "Spārni" (1976) un ārzemju autoru atdzejojumi. Sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, kā arī scenārijus un tekstus filmām.
Kā vēsta Nacionālā kino centra mājaslapa, ar dokumentālistiem dzejnieka sadarbība sākās jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai "Apcirkņi". Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt "kritis" uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka "Strēlnieku zvaigznāju" 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vī(googleAd)ru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību.
Jānim Peteram bijusi arī nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974–1976), dzejas konsultants (1974) visbeidzot arī valdes pirmais sekretārs (1985–1990). Atmodas gados Peters kļuva par vienu no tā laika notikumu centrālajām personām, viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – diplomāts: pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991–1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992–1997).
Jānis Peters bijis arī Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), kā arī LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).
Savā dzīves laikā Jānis Peters saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, "Autortiesību bezgalības balvu", 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Atzinības krustu un "Cicerona balvu", kas tiek piešķirta nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu. No 1990. gada Jānis Peters bijis Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.
(googleAd)
Reiz jautāts, vai sevi uzskata par dzejas klasiķi, Jānis Peters sacījis: "Klasiķu kārtā vai nu ieceļ, vai neieceļ lasītājs – tauta. Un arī varbūt tikai pēc ilgiem gadiem. Ojārs Vācietis man jau šodien ir klasiķis. Bet es gribu būt vienkārši lasāms dzejnieks, no kura palikuši pieci līdz desmit dzejoļi, ja reiz iznāks dzejas antoloģija par laikposmu no 70. gadiem līdz mūsdienām."
Jānis Peters tiek saukts par "dzejnieku ar misijas apziņu un iedzimtu diplomāta talantu".
Peters ir viens no cilvēkiem, par kuriem domājam, kad tiek minēta Latvijas neatkarības atgūšana, un viņš ir tas, kas Latvijai devis simtiem dzejas rindu, kas radušas mājvietu melodijās, mūžam saglabājot sev vietu kultūras mantojuma vācelē.
Jāņa Petera dēls, politiķis Krišjānis Peters dzīvību zaudēja traģiski 2014. gadā. Krišjānis Peters redzams BILŽU GALERIJĀ pēdējās divās bildēs.
"Es gribēju teikt: mīļie tautieši, mīļie Latvijas iedzīvotāji! Mūs ir piemeklējis liels zaudējums – mūžībā aizgājis dzejnieks Jānis Peters. Liels dzejnieks, liela personība ar izcilu nozīmi ne tikai kultūrā un literatūrā, bet arī mūsu valsts atjaunošanā.
Man ir ļoti skumji, jo mēs bijām arī tuvi draugi un gadu desmitiem vienās trepēs. Tā kā man ir arī tiešām cilvēciski ļoti skumji, un es domāju, ka daudziem būs skumji, bet atcerēsimies, ka Jānis Peters mums ir ārkārtīgi daudz atstājis, daudz skaistuma savās dzejās, savos brīnišķīgajos dziesmu tekstos un, protams, arī ar savu milzīgo ieguldījumu tautas atmodā, jo viņš faktiski bija mūsu atmodas tēvs," pēc sēru vēsts par Peteru sacīja dzejniece Māra Zālīte.
ATVADU FOTOGALERIJA
(googleAd)
Dziedātāja Marija Naumova:
"Ir grūti un pat neiespējami šodien atrast īstos vārdus.... JĀNIS PETERS .... Sirdscilvēks, viedais filosofs, vismīļais dzejnieks...
Mans, tik ļoti... ļoti mans... Jūs vienmēr spējāt pašu sakrālāko, svarīgāko, noslēpumaināko un svētāko pateikt visvienkāršākajiem vārdiem, tik viegli un ar tik neizsakāmu mīlestību...
Katrs vārds ir mazs stāsts, katra saruna ar Jums - vesela dzīve. Katrs dzejolis - absolūts Mūžības pieskāriens. Esmu pateicīga par uzticību, par cieņas augstāko izpausmi, par Jūsu beznosacījuma Mīlestību... Paldies par Jūsu vārdiem dziesmām, kas Visumā ierakstītas un kļuvušas par daļu no manis...
Lai miers jūsu Dvēselei... Jūs, kā neviens cits, esat tas, kam Gaismas ceļš Mūžībā ir spozmes un mīlestības pilns.... Gaišā piemiņā..."
Žurnālists Arnis Krauze:
(googleAd)
"Aizgājis Jānis Peters. Intervēju dzejnieku 2022.gada janvārī.
Pirms sarunas Liepājas avīzē atradu pašu pirmo viņa publicēto dzejoli "Kaist pīlādzis sniegā" (1961) un palūdzu Maestro uzrakstīt mūziku. Jau nākamajā dienā Raimonds Pauls uz radio atnesa notis, sakot "Jānītis ir mans uzticamākais draugs". Studijā tobrīd bija Gundars Grasbergs un tapa dziesma.
Dzejnieks skanējumu novērtēja atzinīgi."
Mūziķis Ainārs Ašaks:
"Paldies dzejniekam un politiķim Jānim Peteram par milzīgo ieguldījumu latviešu kultūrā un Atmodas laikā, gaismu nesot Latvijai. Lai Dieva miers mūžības valstībā."
Latvijas Nacionālais kultūras centrs:
JĀNIS PETERS (1939 - 2025)
"Beidzot mēs visi esam mājās. Pēc revolūcijām un kariem, pēc izsūtījumiem un trimdām. Mirušie un kaujās kritušie. Brīvie un dzīvie. Kas tur kaļ debesīs - zeme rīb, zvēro gaiss? Pērkons trejas zvaigznes kaļ visas tautas dzīvībai."
Tie ir Jāņa Petera vārdi, kas izskanēja 2018. gadā Mežaparka Lielajā estrādē XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, ievadod dziesmu "Manai dzimtenei" - vārdi Jānis Peters, mūzika Raimonds Pauls.
(googleAd)
Paldies par grodo mūžu, kas virzījis Latviju uz tās atdzimšanu, stiprinājis Dziesmu un deju svētku tradīciju. Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, domubiedriem, visiem, kam tuvs Jāņa Petera radošais devums.
Lai gaišs ceļš mūžībā...
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsaka līdzjūtību Petera tuviniekiem un talanta cienītājiem:
"Jānis Peters bija izcils vārda meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo atmodu un paliks mūžīgs mūsu piemiņā ar vārdiem: "Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst..." Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot," pausts prezidenta līdzjūtībā.
Jānis Peters dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Jānis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, vēsta Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidotais portāls literatura.lv.
No 1947. līdz 1958. gadam topošais dzejnieks mācījies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, vēlāk beidzis Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu.
Jau bērnībā zēns zināja, ka būs rakstnieks, tomēr dzīve viņa aizveda uz Liepājas teātri (1957–1963), kur Peters no sirds iemīlēja mūziku.
(googleAd)
No skatuves strādnieka uzkalpojies par režisora palīgu, jauneklis kļuva par vietējā laikrakstu korespondentu, un 1961. gadā publicēts Petera pirmais dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā". 1967. gadā sācis strādāt žurnālā "Zvaigzne" par prozas nodaļas redaktoru.
Peteru atzinīgi novērtēja kolēģi kā Liepājā, tā drīz vien arī galvaspilsētā Rīgā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Sekoja atbildīgi amati Rakstnieku savienībā un aktīvs sabiedriskais darbs.
Radošās darbības aktīvākais posms ir 60.–80. gadi. Jāņa Petera dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu otrās puses Jānis Peters pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā, pauž LU literatūras pētnieki.
Laikā no 1968. līdz 2016. gadam Peteram iznākuši desmit dzejoļu krājumi ("Dzirnakmens" (1968), "Asinszāle" (1970), "Mans bišu koks" (1973), "Ceturtā grāmata" (1975), "Priekšnojautas" (1979), "Tautas skaitīšana" (1984), "Trīs dārgas mantas" (1984) "Kovārnis korī" (1988), "Dzejnieka mīlas vārdi" (2004), "Vīna dvēsele" (2005), "Minhauzens un kamikadze" (2012);
"Rudenskura spogulī: vintāža" (2017)) un deviņas dzejas izlases ("Modinātāju remonts" (1980), "Līdz durvīm septiņi soļi" (1980), "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās" (1989), "Es tevi mīlu" (1998), "Jānis Peters: lirika" (2003), "Dzeja" (2004), "Visu mūžu man ir dzejas dienas" (2015), "Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris" (2015), "Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām" (2016)).
Jau 1971. gadā sākās Jāņa Petera sadarbība un draudzība ar komponistu Raimondu Paulu. Šo gadu desmitu laikā kopā radītas simtiem dziesmu, mūzikli "Māsa Kerija", "Nāc pie puikām", mūzika daudzām teātra izrādēm. Petera spēkos bijis arī Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un daudzu citu skaņražu melodijas padarīt tautā iemīļotas un nemirstīgas. Ar mūzikas starpniecību dzejnieks Jānis Peters savos dzejoļos jau 50 gadu garumā ieraksta latviešu tautas likteņus un ikviena cilvēka ilgas un alkas pēc sapratnes un mīlestības.
"(..) tautas atzinību J. Peters ieguvis kā vēstures gaitā paliekošu un populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs, kā cilvēks, kurš ar savu mieru un toleranci spējis iedrošināt un iedvest uzticības izjūtu tad, kad tas bijis nepieciešams," par dzejnieku pētījumā "Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu" raksta literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore Anda Kuduma.
Petera radošās darbības vācelē ir arī prozas darbi, librets Paula Dambja operai "Spārni" (1976) un ārzemju autoru atdzejojumi. Sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, kā arī scenārijus un tekstus filmām.
Kā vēsta Nacionālā kino centra mājaslapa, ar dokumentālistiem dzejnieka sadarbība sākās jau 1972. gadā, kopā ar scenāristu Hercu Franku radot tekstu Ivara Selecka filmai "Apcirkņi". Zīmīgi, ka Jānim Peteram vairākkārt "kritis" uzdevums glābt kādu filmu – arī Jura Podnieka "Strēlnieku zvaigznāju" 1982. gadā. Veidota kā režisora paaudzes, trīsdesmitgadnieka, personīgs skatījums uz strēlnieku kustību caur intervijām ar vēl dzīvajiem strēlniekiem, filma tajā laikā un tādā formā netika saprasta un akceptēta, tādēļ tai tapa aizkadra teksts, kurā dzejnieks caur savu attieksmi un Čaka dzeju piešķīra filmā redzamajiem notikumiem un veco vī(googleAd)ru stāstījumam neapšaubāmu vispārcilvēcisku vērtību.
Jānim Peteram bijusi arī nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs (1974–1976), dzejas konsultants (1974) visbeidzot arī valdes pirmais sekretārs (1985–1990). Atmodas gados Peters kļuva par vienu no tā laika notikumu centrālajām personām, viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – diplomāts: pilnvarotais pārstāvis Maskavā (1991–1992) un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā (1992–1997).
Jānis Peters bijis arī Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (no 1998. gada), kā arī LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (no 1999. gada).
Savā dzīves laikā Jānis Peters saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, "Autortiesību bezgalības balvu", 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Atzinības krustu un "Cicerona balvu", kas tiek piešķirta nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu. No 1990. gada Jānis Peters bijis Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.
(googleAd)
Reiz jautāts, vai sevi uzskata par dzejas klasiķi, Jānis Peters sacījis: "Klasiķu kārtā vai nu ieceļ, vai neieceļ lasītājs – tauta. Un arī varbūt tikai pēc ilgiem gadiem. Ojārs Vācietis man jau šodien ir klasiķis. Bet es gribu būt vienkārši lasāms dzejnieks, no kura palikuši pieci līdz desmit dzejoļi, ja reiz iznāks dzejas antoloģija par laikposmu no 70. gadiem līdz mūsdienām."
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
atbildēt
+144
